Svētā Pāvila kongregācija pulcina priesterus un brāļus paulistus, kas dzīvo saskaņā ar šķīstības, nabadzības, paklausības un uzticības pāvestam solījumiem, sludina Evaņģēliju ar visiem līdzekļiem, kurus sniedz cilvēces progress.

Kongregāciju 1914.gadā Itālijā dibināja svētīgais priesteris Jēkabs Alberione. Kongregācija pieder garīgajai ģimenei, kas nes Svētā Pāvila vārdu un kurā šobrīd ir 17 000 cilvēku 62 pasaules valstīs. Tās sastāvā ir 5 kongregācijas un 5 sekulārie institūti, kas pulcina klosterbrāļus un klostermāsas, vīriešus un sievietes, precētos un diecēzes priesterus.

Svētīgais Jēkabs Alberione bija dziļi pārliecināts, ka Svētā Pāvila ģimeni izlūdza svētais apustulis Pāvils, kurš Dieva troņa priekšā lūdza viņam ļaut turpināt evaņģelizācijas darbu uz zemes. Tāpēc paulisti savu paaicinājumu izdzīvo aicinājumu būt kopā ar svēto Pāvilu, kas dzīvo šodien.

Tautu apustulis rakstīja: „Kristus nav mani sūtījis, lai kristītu, bet gan lai sludinātu Evaņģēliju” (1 Kor 1,17). Sekojot sava patrona piemēram paulistu tēvi pirmkārt koncentrējas uz Labās Vēsts sludināšanu. Tā kā paulistiem nav savu draudžu, tad dara to caur vislabākajiem un efektīvākajiem līdzekļiem, kādus ir atklājis cilvēka prāts. Tāpēc paulists bieži vien dedzību sludināt Kristu apvieno ar mīlestību pret Bībeles studēšanu, žurnālistiku, literatūru, filmu, mūziku, fotogrāfiju, informātiku, elektroniku, ekonomiku, utt. Visas spējas un prasmes taču var padarīt par Evaņģēlija sludināšanas instrumentiem un attīstīt klosterdzīvē kā priesteris vai brālis.

Labāko mūsdienu līdzekļu izmantošana apustulātā ļauj pasludināt Evaņģēlija vēsti tādā valodā, kas šī laikmeta cilvēkam ir vispazīstamākā un kuru tas uzskata par savu. Šobrīd paulisti Polijā īsteno savu apustulātu ar izdevniecības „Edycja Świętego Pawła” (Svētā Pāvila izdevniecība) palīdzību. Tā atrodas Čenstohovā un tajā tiek sagatavotas grāmatas, dāvanas, CD un DVD, filmas, prese un tā saucamie minimediji (kalendāri, pastkartes, grāmatzīmes, utt.). Paulistu sagatavoto izdevumu saturs ir vai nu tieša Svēto Rakstu vēsts, pastarpināti no tiem izriet vai arī dažādos veidos to komentē, dodot iespēju par dažādām tēmām runāt kristīgā veidā.

Paulistu līdzīgi kā citu kongregāciju harizmāts ir Svētā Gara dāvana Baznīcai. Svētā Pāvila apvienībā katrs apustuliskais darbs dzimst no lūgšanas, vispirmām kārtām jau no Svētās Mises un Vissvētākā sakramenta adorācijas. Lūgšana par apustulāta veikšanu caur plašsaziņas līdzekļiem plūst arī no visas Svētā Pāvila ģimenes. Tas palīdz atlasīt un sagatavot tēmas, lai saskaņā ar Dieva gribu tie varētu labā veidā ietekmēt uztvērējus. Paulistu darba augļiem ir jākalpo kā žēlastības kanāliem, kurus Kungs Dievs vēlas izmantot saskaņā ar savu gribu.

Pierādījums tam, ka šāds apustulāts ir auglīgs, ir liecības, kuras sūta cilvēki, kas pateicoties šiem, šķietami nemanāmajiem līdzekļiem, ir pietuvojušies Dievam. Tur, kur nevar aizsniegt priesteris vai katehēts, Dieva Vārds nokļūst, pateicoties dažāda veida medijiem.

Nav grūti ievērot, ka mūsdienās plašsaziņas līdzekļos Kristus un Viņa Baznīca bieži tiek apvainoti, izsmieti, apkaroti... Miljonos eksemplāru tiek pavairotas lietas, kas nomelno un ir nepatiesas. Tas viss mobilizē apustuli šos pašus līdzekļus izmantot labiem mērķiem, kā arī caur lūgšanu, darbu un svētu dzīvi atlīdzināt Dievam par šiem apvainojumiem.

Svētīgais Jēkabs Alberione vēlējās, lai viņa garīgie dēli un meitas vispirmām kārtām censtos pilnveidoties mīlestībā, jo tikai svēts apustulis var nest svētus sava kalpojuma augļus. Tas ir Jēzus, kas Patiesība, Ceļš un Dzīvība, iepazīšanas un sekošanas ceļš. Paulists, sekojot svētā apustuļa Pāvila, kas rakstīja: „Dzīvoju jau vairs ne es, bet Kristus dzīvo manī” (Ga 2, 20), piemēram, rūpējas par savu svētdarīšanu caur to, ka savas domas, ilgas un izjūtas veido, par paraugu ņemot Jēzus Kristus, Dievišķā Skolotāja domas, ilgas un izjūtas.